teofānija
Teofānija (no grieķu: θεοφάνεια — "dieva parādīšanās") ir termins, kas reliģiskajā kontekstā apzīmē Dieva vai dievišķās būtnes vizuālu vai jūtamu parādīšanos cilvēkiem. Tas var izpausties kā balss, gaismas parādība, gleznains simbols vai fiziska iemiesojums.
Īss skaidrojums:
Dieva tieša vai netieša izpausme cilvēkiem, kas parasti ir saistīta ar pārsteigumu, svētumu un vēsti.
Piemēri:
1. Kristietībā — Jēzus kristīšanas brīdī debesīs atvērās un balss sacīja: "Šis ir mans mīļais Dēls" (Mateja 3:16–17).
2. Senajā Grieķijā — dievu parādīšanās mītos, piemēram, Zeusam parādoties zibens veidā vai pārvēršoties dzīvniekā.
3. Vecajā Derībā — Mozus un degošais krūms (2. Mozus 3:2–6), kur Dievs runā no liesmas.
4. Hinduismā — dievu (piem., Višnu avatāri) iemiesojums uz zemes, lai atjaunotu dharma.
Mūsdienās termins dažkārt lietots arī mākslas, literatūras vai pat personīgas garīgās pieredzes aprakstam, kad cilvēks jūt "dievišķās klātbūtnes" realitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.