teiksmainība

Teiksmainība (angļu: talkativeness, loquacity) nozīmē pārmērīgu tieksmi runāt, bieži bez lielas saturiskas vērtības, gari un daudz.

Īss skaidrojums:
Tā ir īpašība cilvēkam, kurš mīl daudz un nepārtraukti runāt, nereti ignorējot citus sarunā.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņa teiksmainība bija pārāk spēcīga – viņš stāstīja stundu, nepārtraucot, un neviens cits nevarēja ievietot pat vārdu."

2. Raksturojumā:
"Pēc darba viņš atpūtās kafejnīcā, un tā teiksmainība vienmēr piesaistīja apkārtējo uzmanību."

Sinonīmi: pļāpība, runīgums, mutīgums, valodīgums.
Antonīmi: klusums, mazrunīgums, atturība runā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'teiksmainiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Teiksmainība (angļu: talkativeness, loquacity) nozīmē pārmērīgu tieksmi runāt, bieži bez lielas saturiskas vērtības, gari un daudz. Īss skaidrojums: Tā ir īpašība cilvēkam, kurš mīl daudz un nepārtraukti runāt, nereti ignorējot citus sarunā. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņa teiksmainība bija pārāk spēcīga – viņš stāstīja stundu, nepārtraucot, un neviens cits nevarēja ievietot pat vārdu." 2. Raksturojumā: "Pēc darba viņš atpūtās kafejnīcā, un tā teiksmainība vienmēr piesaistīja apkārtējo uzmanību." Sinonīmi: pļāpība, runīgums, mutīgums, valodīgums. Antonīmi: klusums, mazrunīgums, atturība runā.