pļāpība

"Pļāpība" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē lieku, tukšu, nepamatotu runāšanu; pļāpāšanu, nievu valodu. Vārds izsaka negatīvu vērtējumu par runu, kas ir sekls, bez satura vai mērķa.

Piemēri:
1. Sarunā:
"Pietiek ar šo pļāpību – laiks pievērsties nopietnām lietām!"
(Te norāda, ka saruna ir pārgājusi tukšās runās.)

2. Rakstveidā:
"Viņa rakstam trūka dziļuma, tas bija tikai pļāpība par ikdienišķām niekiem."
(Rakstā izmantots, lai raksturotu seklu, nievājošu saturu.)

Sinonīmi: pļāpāšana, nievu valoda, tukša runa, blēņas.
Antonīmi: nopietna diskusija, saturīga saruna, argumentēta runa.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plapiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pļāpība" nozīme: Tas ir lietvārds, kas apzīmē lieku, tukšu, nepamatotu runāšanu; pļāpāšanu, nievu valodu. Vārds izsaka negatīvu vērtējumu par runu, kas ir sekls, bez satura vai mērķa. Piemēri: 1. Sarunā: "Pietiek ar šo pļāpību – laiks pievērsties nopietnām lietām!" (Te norāda, ka saruna ir pārgājusi tukšās runās.) 2. Rakstveidā: "Viņa rakstam trūka dziļuma, tas bija tikai pļāpība par ikdienišķām niekiem." (Rakstā izmantots, lai raksturotu seklu, nievājošu saturu.) Sinonīmi: pļāpāšana, nievu valoda, tukša runa, blēņas. Antonīmi: nopietna diskusija, saturīga saruna, argumentēta runa.