tautudēls
"Tautudēls" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas ir cēlies no vienkāršas tautas (zemnieku, strādnieku) vidus, bet ir guvis izglītību vai augstu sociālo stāvokli, un bieži vien tiek uzskatīts par nodevēju savai izcelsmei vai pārāk pārņemtu augstākās šķiras manieres. Tas bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz cilvēka pārlieku lielu pielāgošanos citai (augstākai) sabiedrības grupai, vienlaikus nošķiroties no savām saknēm.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts: 19. gadsimta latviešu apgaismības laikā daži izglītoti latvieši, kas sadarbojās ar vācu muižniekiem, tika dēvēti par tautudēliem, jo to uzskatīja par nodevējiem tautas interešu labā.
Pēc augstskolas beigšanas viņš sāka izvairīties no saviem lauku radiem un runāt tikai vāciski – viņu sāka saukt par tautudēlu.
2. Mūsdienu lietojums: Mūsdienās šo terminu var lietot, lai aprakstītu cilvēku, kas, piemēram, pārcēlies no laukiem uz pilsētu un sāk nicināt savu izcelsmi, cenšoties "piedabūt" pie pilsētnieku elites.
Kad viņš ieguva labu darbu Rīgā, pēkšņi sāka izsmiet savus bērnības draugus no ciema – kļuva par īstu tautudēlu.
Sinonīmi: tautas nodevējs, pārkāpējs, karjerists (kontekstā), jaunstrādnieks (novecojis).
Antonīmi: tautas dēls (ar cieņu), patriots, sakņu turētājs.
Termins atspoguļo sociālo attiecību un identitātes konfliktus, īpaši vēsturiski saistībā ar latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.