"Tautiete" latviešu valodā nozīmē tautas meita vai tautas sieviete, un to lieto kā poētisku, augstvērtīgu apzīmējumu sievietei, kas simbolizē tautu, tās garīgās vērtības, drosmi un godu.
Šis vārds ir veidots pēc analoģijas ar vārdiem "varonis", "varoniete", bet ar nacionālu, tautisku nokrāsu. Tas nereti sastopams latviešu dzejā, teātros, runās vai vēsturiskos aprakstos, lai uzsvērtu sievietes lomu kā tautas garīgās mantojumnieces un cīņu dalībnieces.
Piemēri lietojumam:
1. Dzejā / literatūrā:
"Tu esi latvju tautiete,
ar sirdi dzelžainu un skaidru seju."
(Šeit "tautiete" simbolizē ideālu latviešu sievieti — stipru, godīgu, saistītu ar savu tautu.)
2. Vēsturiskā kontekstā:
"Barikāžu cīņās viņa izcēlās kā patiesa tautiete, aizstāvot brīvību un taisnīgumu."
(Apzīmē sievieti, kas cīnās kopā ar tautu par tās ideāliem.)
3. Runās / uzrunās:
"Cienījamās tautietes un tautieši! Mūsu senči ir nodevuši mums drosmes mantojumu."
(Lietots kā oficiāls, cienījumu izsakošs apzīmējums, līdzīgi kā "tautas bērni".)
Sinonīmi (tuvākie jēdzieni):
- Tautas meita
- Varone (ja uzsvērta varonība)
- Tautas sieviete
Vārds "tautiete" nereti atrodams latviešu nacionālajā romantismā un patriotiskajos darbos, kur sievietes tiek gleznotas kā tautas garīgās stiprības iemiesojums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.