tapu
"Tapu" ir vārds, kas cēlies no Polinēzijas kultūrām (īpaši maori valodā Jaunzēlandē un citās Okeānijas tautās). Tas apzīmē svētumu, aizliegtu vai ierobežotu vietu/darbību, kas saistīta ar garīgajiem noteikumiem, un bieži tiek tulkots kā "aizliegts" vai "svēts".
Galvenās nozīmes:
1. Svētums – vietas, objekti vai personas, kas ir iesvētītas vai saistītas ar dieviem/garām.
2. Aizliegums – noteikumi, kas aizliedz piekļuvi vai darbības, lai aizsargātu svētumu vai izvairītos no briesmām.
Piemēri:
1. Vēsturiski/garīgi:
- Daudzās Polinēzijas salās tapu bija piemērots sakrālām vietām (piemēram, templiem, kapieniem) – tur nedrīkstēja iet vai pieskarties neiesvētītām personām.
- Jaunzēlandes maori kultūrā galva tiek uzskatīta par tapu (svētu), tāpēc svešiniekiem nav pieļaujams pieskarties citam personai pie galvas.
2. Mūsdienu lietojums:
- Jaunzēlandē vārds "tapu" dažkārt lietots ikdienas valodā, lai apzīmētu kaut ko "aizliegtu" vai "neiedarbināmu" (piemēram, datora failu ar ierobežotu piekļuvi var saukt par tapu).
- Tūrisma kontekstā var redzēt zīmes ar uzrakstu "tapu", kas brīdina par aizliegumu ieiet teritorijā (piemēram, arheoloģiskās vietās).
3. Antonīms:
- Maori valodā pretstats tapu ir noa – kas nozīmē "parasts, ikdienišķs, bez garīgiem ierobežojumiem".
Interesants fakts:
No šī vārda cēlies arī angļu vārds "taboo" (tabū), ko ieviesa kapteinis Džeimss Kūks, aprakstot Tongas salu paražas 18. gadsimtā. Tas vispārināti apzīmē sociālus aizliegumus dažādās kultūrās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.