"Tabu" nozīme:
Tas ir aizliegums, kas balstīts uz sabiedrības vai kultūras normas, reliģiskiem vai morāliem apsvērumiem. Tas bieži attiecas uz tēmām, rīcību vai vārdiem, kurus uzskata par nepieņemamiem, neētiskiem vai bīstamiem sabiedrības labklājībai.
Piemēri:
1. Ģimenes attiecībās – laulības starp tuviem radiniekiem (piemēram, brālis un māsa) lielākajā daļā kultūru ir tabu.
2. Sarunās – dažās sabiedrībās nāves, slimības vai noteiktu reliģisku tēmu apspriešana atklātā veidā var tikt uzskatīta par tabu.
3. Ēšanas paradumos – noteiktu dzīvnieku (piemēram, liellopu Indijā) ēšana dažās kultūrās ir stingrs tabu.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no polinēziešu valodām (piemēram, toniešu tapu), kur tas apzīmēja kaut ko aizliegtu vai svētu. Eiropas valodās tas iekļāvies 18. gadsimtā, pateicoties Džeimam Kuka ceļojumu aprakstiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.