šļahtičs
"Šļahtičs" ir latviešu valodas slengs, kas apzīmē izsmalcinātu, stilīgu, elegantu cilvēku vai priekšmetu, bieži ar piejaukumu ironijas vai pārspīlējuma. Tas var būt gan apbrīnas, gan nedaudz jokaina pazīme.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš nāca uz ballīti pilnīgi šļahtičs — ar šalli, lakētām kurpēm un smalku smaidu."
(Apraksta cilvēku, kurš izskatās elegants un stilīgs.)
2. "Šī jaunā kafejnīca ir tiešām šļahtiča — mākslas gleznas, dīvāni un dārgs kafijas aparāts."
(Rāda, ka vieta ir izsmalcināta un ar augstām prasībām.)
3. "Tu tik šļahtiči sarunājies, it kā būtu no augšas!"
(Izmanto ironiski, lai norādītu uz pārāk smalku vai mākslotu runas veidu.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no krievu valodas vārda "шляхтич" (šļahtičs), kas nozīmē "mazkungs" vai "dižciltīgais" (vēsturiski — Polijas-Lietuvas kopvalsts aristokrāts). Latviešu slengā tas ir zaudējis oriģinālo sociālo nozīmi, bet saglabājis saikni ar "augstāko šķiru", eleganci vai izsmalcinātību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.