šķībacis

"Šķībacis" latviešu valodā nozīmē skābens, skābs cilvēks — tas ir cilvēks, kurš bieži ir neapmierināts, rūgts, dzīvespriecīgs, nereti arī sīkumains un sūdzīgs.

Piemēri lietojumam:

1. Vienkāršs teikums:
"Vecais kaimiņš ir īsts šķībacis — vienmēr skumjš un visam piekasās."

2. Raksturojumā:
"Lai gan viņš bija talantīgs, darba kolektīvā viņu uzskatīja par šķībaci, jo viņš reti kad smaidīja un bieži kritizēja citus."

3. Salīdzinājumā:
"Pēc zaudējuma viņš kļuva par šķībaci — vairs neieraudzītu viņā tās dzīvespriecīgās dzirkstes."

Sinonīmi:
rūgtis, skumjis, sūdzētājs, nūģis.

Vārds nereti lietots ar humoristisku vai vieglu noskaņojumu, lai apzīmētu cilvēku, kurš pārāk nopietni uztver dzīvi un maz atļauj sev prieku.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šķībacis" latviešu valodā nozīmē skābens, skābs cilvēks — tas ir cilvēks, kurš bieži ir neapmierināts, rūgts, dzīvespriecīgs, nereti arī sīkumains un sūdzīgs. Piemēri lietojumam: 1. Vienkāršs teikums: "Vecais kaimiņš ir īsts šķībacis — vienmēr skumjš un visam piekasās." 2. Raksturojumā: "Lai gan viņš bija talantīgs, darba kolektīvā viņu uzskatīja par šķībaci, jo viņš reti kad smaidīja un bieži kritizēja citus." 3. Salīdzinājumā: "Pēc zaudējuma viņš kļuva par šķībaci — vairs neieraudzītu viņā tās dzīvespriecīgās dzirkstes." Sinonīmi: rūgtis, skumjis, sūdzētājs, nūģis. Vārds nereti lietots ar humoristisku vai vieglu noskaņojumu, lai apzīmētu cilvēku, kurš pārāk nopietni uztver dzīvi un maz atļauj sev prieku.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.