šķaunacis
"Šķaunacis" latviešu valodā nozīmē paliekošs, izpalīdzīgs cilvēks, kas mēdz izdarīt palīgas, nereti ar negatīvu vai viltīgu pieskaņu – tas var būt gan nedaudz jokains, gan patiešām viltīgs vai ļauns palīgs.
Īsumā:
Tas ir cilvēks, kas darbojas kā palīgs (bieži vien padotībā kādam citam), bet ar negatīvu nokrāsu – var noderēt, bet arī krāpt, kaitēt vai rīkoties viltīgi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
“Viņš kalpoja kā ķēniņa šķaunacis – uz āru palīdzēja, bet slepeni nodoja plānus ienaidniekiem.”
2. Ikdienas sarunvalodā (biežāk ar negatīvu nozīmi):
“Netici viņam – viņš ir tīrs šķaunacis, vienmēr kādu krāpj vai mudina ļaunumam.”
3. Ar vieglāku, mazāk nopietnu pieskaņu (retāk):
“Mūsu mazais šķaunacis atkal noslēpis manus atslēgas!”
(šeit var nozīmēt palaidni, paliekošu bērnu vai jokdari).
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): palīgs, palaidnis, ļaundaris, viltīgais, paliekais.
Svarīgi: Šis vārds mūsdienās lietots reti, biežāk literatūrā vai folklora, un gandrīz vienmēr ar negatīvu/apskaujošu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.