"Šamane" (angļu: shaman, krievu: шаман) ir reliģisks vai garīgs vadītājs, kas tradicionālās sabiedrībās (piemēram, Sibīrijas, Centrālāzijas, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kopienās) pilda starpnieka funkciju starp cilvēkiem un garu vai dievišķo pasauli. Šamani izmanto transa stāvokli, ritualus, dziedāšanu, dejotāju vai garāmvielas, lai mijiedarbotos ar garīgo pasauli, dziedinātu, paredzētu nākotni vai ietekmētu dabas parādības.
Galvenās nozīmes pazīmes:
1. Starpnieks starp pasauli – sazinās ar gariem, priekštečiem vai dabas spēkiem.
2. Dziedinātājs – bieži ārstē fiziskas un garīgas slimības, "atgūstot" pazudušu dvēseli.
3. Gara ceļvedis – veic garu ceļojumus (ekstāzē) citu pasaulu meklējumos.
4. Rituālu vadītājs – vada ceremonijas, piemēram, iedvesmošanās, upurēšanas.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/antropoloģisks:
Sibīrijas šamani kopš seniem laikiem izmanto bungu ritmus, lai nonāktu transā un meklētu atbildes no gariem.
2. Mūsdienu konteksts (pārnests nozīmē):
Mūsdienu psihoterapeitu dažreiz dēvē par "dvēseles šamanu", jo viņi palīdz cilvēkiem atrisināt iekšējus konfliktus.
3. Mākslā/mitoloģijā:
Fantāzijas romānā varonis apmeklē šamani, lai saņemtu pareģojumu par nākotnes kariem.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no evenku valodas (Sibīrija) "šamān", kas, iespējams, saistīts ar burvestībām vai zināšanām. Eiropas valodās tas iekļuvis, aprakstot Sibīrijas tautu prakses.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.