svelonis

"Svelonis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku ar slaidu, tievu ķermeņa uzbūvi, bieži vien ar niansi graciozitātes, viegluma vai delikatuma. Tas ir literārs vai izteiksmīgs apzīmējums, līdzīgs vārdiem "tievulis", "slaidulis", bet ar pozitīvāku, estētisku pieskaņu.

Piemēri lietojumā:

1. Aprakstot izskatu:
"Viņa bija augsta un svelona, kā balerīna."
(Nozīme: Viņa bija slaida un gracioza.)

2. Salīdzinājumā:
"Jaunais bērzs dārzā stāvēja kā svelons pusaudzis."
(Nozīme: Koks bija tievs un elegants.)

3. Raksturojot kustības:
"Ar svelonām kustībām viņa slidēja pa zāli."
(Nozīme: Ar vieglām, glītām kustībām.)

Skaidrojums:
Vārds "svelonis" cēlies no latviešu valodas īpašības vārda "svelns" (slaids, tievs, viegls). Tas bieži tiek lietots dzejā, prozā vai daiļrunā, lai uzsvērtu fizisko vieglumu un estētiku, nevis tikai tievumu. Lietošanā tas var būt gan kompliments, gan neitrāls apraksts.

Įrašas
Paaiškinimas	"Svelonis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku ar slaidu, tievu ķermeņa uzbūvi, bieži vien ar niansi graciozitātes, viegluma vai delikatuma. Tas ir literārs vai izteiksmīgs apzīmējums, līdzīgs vārdiem "tievulis", "slaidulis", bet ar pozitīvāku, estētisku pieskaņu. Piemēri lietojumā: 1. Aprakstot izskatu: "Viņa bija augsta un svelona, kā balerīna." (Nozīme: Viņa bija slaida un gracioza.) 2. Salīdzinājumā: "Jaunais bērzs dārzā stāvēja kā svelons pusaudzis." (Nozīme: Koks bija tievs un elegants.) 3. Raksturojot kustības: "Ar svelonām kustībām viņa slidēja pa zāli." (Nozīme: Ar vieglām, glītām kustībām.) Skaidrojums: Vārds "svelonis" cēlies no latviešu valodas īpašības vārda "svelns" (slaids, tievs, viegls). Tas bieži tiek lietots dzejā, prozā vai daiļrunā, lai uzsvērtu fizisko vieglumu un estētiku, nevis tikai tievumu. Lietošanā tas var būt gan kompliments, gan neitrāls apraksts.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.