svecīte
Svecīte ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā nozīmē "mazā svece" vai "sveciņa". Tas ir deminutīvs (samazināmā forma) no vārda "svece".
Nozīmes nianses:
1. Burtiskā nozīme – maza, tieva vai dekoratīva svece.
2. Pārnestā nozīme – par cilvēku (bieži bērnu vai sievieti), kuram ir viegls, slaids augums, gaiša āda vai kas atgādina sveci ar savu formu/gaismu.
Lietojuma piemēri:
1. Burtiski:
"Vecmāmiņas galda centrā dega svecīte ar vaniļas aromātu."
"Pirkām krāšņas svecītes Ziemassvētku eglītei."
2. Pārnesti (par cilvēku):
"Māsa ir kā svecīte – balta un slaida." (par izskatu)
"Mazā meitene kā svecīte stāvēja uz skatuves." (par trauslumu/izskatu)
3. Dzejā/mākslā:
Bieži lietots kā maiguma, nevainības vai gaismas simbols.
"Tur ziedēja svecītes baltās kā piena putas." (par puķēm, piemēram, madarām)
Vēsturiski vārds "svecīte" dažkārt lietots arī kā lāga, maiga sieviete vai pat kā mīļā vārdiņš (diminutīvs no "svece" kā salīdzinājums ar gaismu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.