"Sūdzībkalis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš pastāvīgi sūdzas, žēlojas vai piekasās par kaut ko, bieži vien pārspīlējot vai nemaz neievērojot objektīvu iemeslu.
Īss skaidrojums:
Tas ir cilvēks, kurš "rauj kailu" (sūdzas par niekiem), mīl izcelt problēmas, nevis risinājumus, un rada negatīvu noskaņojumu ap sevi.
Piemēri lietojumam:
1. Sarunā:
"Neesi tāds sūdzībkalis! Laiks ir skaists, bet tu tikai murro par karstumu."
2. Rakstiski/aptuveni:
"Darba kolektīvā viņš kļuvis par īstu sūdzībkali – katru rītu sāk ar sūdzībām par kafijas kvalitāti."
3. Sinonīmi (līdzīga nozīme):
Žēlotājs, piekāpējs, murdzis, vaidītājs.
Vēsturiskā nianse:
Vārds cēlies no darbības vārda "sūdzēt" + izskaņas "-bkalis", kas rada nokrāsojumu par kādu, kurš to dara pārmērīgi vai kaitīgi (salīdzini ar "kūdkalis", "stāstbkalis").
Vārds nereti lietots ar negatīvu konotāciju, lai norādītu uz cilvēka slikto ieradumu nepārtraukti sūdzēties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.