sūbējums
"Sūbējums" nozīme:
Tas ir padots, pakļauts cilvēks vai grupa — persona, kas atrodas kāda citas personas, varas vai valsts pakļautībā, kontrolē vai atkarībā. Vārds nereti lietots vēsturiskā vai politiskā kontekstā, lai apzīmētu vergu, zemnieku, kolonizētu tautu vai citus pakļautos iedzīvotājus.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senajā Romā sūbējumi (vergi un pakļautās provinces iedzīvotāji) veidoja lielu daļu iedzīvotāju."
2. Politisks/metaforisks lietojums:
"Koloniālajā laikmetā daudzas tautas tika pakļautas un pārvērstas par sūbējumiem eiropiešu impērijām."
3. Sociāls konteksts (pārnestā nozīmē):
"Viņš jutās kā sūbējums savā darbā — pilnībā atkarīgs no darba devēja un bez brīvības pieņemt lēmumus."
Sinonīmi: pakļautais, vergs, kalps, atkarīgais.
Antonīmi: valdnieks, brīvcilvēks, neatkarīgais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.