"Stulbība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē prāta trūkumu, muļķību, neprātu, nepietiekamu saprātu vai bezjēdzīgu rīcību/domāšanu. Tas izsaka kvalitāti vai stāvokli, kad kāds rīkojas/domā neprātīgi, neapdomīgi vai muļķīgi.
Piemēri lietošanai:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņa stulbība izraisīja nopietnas sekas."
(Šeit "stulbība" nozīmē muļķīga rīcība vai lēmums.)
2. Salīdzinājumā ar "muļķība":
"Stulbība dažreiz ir bīstamāka par ļaunprātību."
(Abstrakts jēdziens par neprātu kā parādību.)
3. Ikdienas kontekstā:
"Neticu savai stulbībai – atkal aizmirsu atslēgas mājās!"
(Izsaka pašvītību par neapdomīgu rīcību.)
Neliela nianse:
Bieži vārdu "stulbība" lieto, lai apzīmētu konkrētu muļķīgu rīcību vai stulbu izteicienu, ne tikai vispārēju rakstura īpašību. Piemēram:
"Viņš izteica vienu stulbību pēc otras."
(Šajā gadījumā "stulbība" var nozīmēt muļķīgus vārdus/apgalvojumus.)
Sinonīmi: muļķība, neprāts, bezjēdzība, dumjība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.