muļķība

"Muļķība" nozīmē stulbību, neprātu, bezjēdzīgu rīcību vai domu, kas izrāda trūkumu saprātam, loģikai vai veselajam saprātam.

Piemēri:
1. "Tas bija pilnīga muļķība — viņš mēģināja ielīst logā, lai gan durvis bija vaļā."
Šeit "muļķība" apzīmē bezjēdzīgu, neloģisku rīcību.

2. "Neklausies viņa muļķībās, viņš tikai izplata nepatiesas baumas."
Šajā teikumā vārds attiecas uz stulbām, bezjēdzīgām runām vai idejām.

Sinonīmi: stulbība, neprāts, absurds, blēņas, bezjēga.
Antonīmi: gudrība, saprāts, loģika, pārdomātība.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mulkiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Muļķība" nozīmē stulbību, neprātu, bezjēdzīgu rīcību vai domu, kas izrāda trūkumu saprātam, loģikai vai veselajam saprātam. Piemēri: 1. "Tas bija pilnīga muļķība — viņš mēģināja ielīst logā, lai gan durvis bija vaļā." Šeit "muļķība" apzīmē bezjēdzīgu, neloģisku rīcību. 2. "Neklausies viņa muļķībās, viņš tikai izplata nepatiesas baumas." Šajā teikumā vārds attiecas uz stulbām, bezjēdzīgām runām vai idejām. Sinonīmi: stulbība, neprāts, absurds, blēņas, bezjēga. Antonīmi: gudrība, saprāts, loģika, pārdomātība.