stratigrāfija
Stratigrāfija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta nogulumiežu slāņu secību, to sastāvu, izplatību un attiecības, kā arī to vecuma noteikšanu. Tās mērķis ir rekonstruēt Zemes vēsturi un ģeoloģiskos procesus.
Galvenie principi:
1. Slāņu pārklāšanās princips – jaunākie slāņi atrodas uz vecākiem (ja nav tektonisku traucējumu).
2. Sākotnējās horizontālitātes princips – nogulumi gultojas gandrīz horizontāli.
3. Sānu secības princips – slānis, kas stiepjas pa visu reģionu, ir vienā vecumā.
Piemēri:
1. Grand Canyon (ASV) – spilgts stratigrāfisks piemērs, kur redzami vairāku simtu miljonu gadu vecu slāņu griezumi, kas atklāj senus jūras, tuksnešu un upju periodus.
2. Baltijas klints (Latvija, Igaunija) – krīta perioda kaļķakmens slānis, kas satur senus dzīvnieku fosilijas (piemēram, belemnītus).
3. Naļļas slānis (Latvija) – devona perioda smilšakmens ar zivju fosilijām, kas izmantots celtniecībā un liecina par senu lagūnu vai jūras piekrasti.
Stratigrāfija ir būtiska derīgo izrakteņu izpētei, fosiliju datēšanai un Zemes ģeoloģiskās hronoloģijas veidošanai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.