"Klints" latviešu valodā nozīmē stāvu, klinšainu nogāzi vai atsevišķu klinšu masīvu, bieži vien pie jūras, upes vai dziļās gravās. Tas var būt gan dabisks veidojums, gan arī mākslīgi izveidota (piemēram, akmeņu būvējums).
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Jūras krastā paceļas iespaidīga klints, no kuras paveras skats uz okeānu."
"Upes klintīs mit daudz bezdelīgu."
2. Pārnestā nozīmē (simboliski):
"Viņš ir kā klints — uzticams un nelokāms grūtībās."
"Mūsu draudzība ir stipra kā klints."
3. Ģeogrāfijā/vēsturē:
"Baltajās klintīs Anglijā redzamas krīta nogulnes."
"Senie cietokšņi bieži tika celti uz augstām klintīm."
Saistītie termini:
- Klinšains krasts — krasts ar stāvām klintīm.
- Klintu alas — alas, kas veidojušās klintīs.
- Klintu kāpnes — mākslīgi izgrieztas kāpnes klinšainā nogāzē.
Ja domājat par konkrētu "klints" lietojumu vai vārdu no citas valodas, norādiet, lai sniegtu precīzāku atbildi!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.