nogulumi
"Nogulumi" ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē nogulsnes — dažādu vielu (piemēram, smilšu, mālu, grants, organisko vielu) uzkrāšanos un nogulsnēšanos ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, upēs) vai uz zemes virsas laika gaitā. Tie veidojas, kad kustīgais ūdens, vējš vai ledājs vairs nespēj nest materiālu, un tas nosēžas.
Īsumā:
Nogulumi ir uzkrātās un nostiprinātās dabas materiālu kārtas, kas bieži veido nogulumiežus (piemēram, smilšakmeni, kaļķakmeni).
Piemēri:
1. Smilšu kāpas — veidojas, kad vējš pārnēsā smiltis un tās nogulsnējas.
2. Upju deltas — piemēram, Daugavas vai Gaujas delta, kur upēs nesamie smilšu un mālu daļiņas nogulsnējas jūras piekrastē.
3. Kaļķakmens — veidojas no mazo organismu (piemēram, koraļļu) čaulu nogulšņām jūras dibenā.
4. Kūdras purvs — organisko vielu (augu atlieku) uzkrāšanās mitrās vietās.
Lietojums teikumos:
- "Latvijas lielākā daļa ir klāta ar nogulumiem no ledāju un ūdeņu darbības."
- "Arheologi izpēta seno upju nogulumus, lai atrastu senlietas."
Ja interesē konkrētāks aspekts (piemēram, nogulumieži vai to izmantošana), droši jautā!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.