smiltis


smiltis -šu, vsk. smilts, -ts, s.
  1. Irdens drupu iezis, kas sastāv no dažādu minerālu, lielākoties kvarca, graudiņiem; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis. Kvarca, kaļķa smiltis. Jūrmalas smiltis. Smilšu tuksnesis. Smilts augsne. Pagrābt saujā smiltis. Vējš nes smiltis pa gaisu. Izput kā smiltis vējā. sar. Smilšu pulkstenis. -- ierīce laika mērīšanai pēc izplūstošā smilšu daudzuma.
  2. Tāds, kam ir kāda ārēja līdzība, līdzīga pazīme ar smiltīm. dsk. ģen. smilšu. Drēbe smilšu krāsā. Smilšu cepumi. Smilšu mīkla.
  3. Tāds, kas mitinās vai aug smilšainās vietās, smiltīs. dsk. ģen. Smilšu vabole. Smilšu vista.
Frazeoloģismi:
  • Lai viņam vieglas smiltis! -- saka par mirušu, pieminot to ar labu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'smiltis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi