"Starpreakcija" ir ķīmijas termins, kas apzīmē ķīmisko reakciju starpposmu — īslaicīgu, nestabilu vielas formu, kas rodas starp sākotnējām vielām un gala produktiem reakcijas laikā.
Īsumā:
- Tā ir pagaidu molekula vai atoms, kas pastāv tikai ļoti īsu brīdi.
- Parasti to nevar izolēt vai tieši novērot, bet to pierāda ar netiešām metodēm.
- Būtisks posms, lai izprastu reakcijas mehānismu.
Piemēri:
1. SN1 reakcija organiskajā ķīmijā — piemēram, tertiāra alkilhalogenīda hidrolīze. Vispirms veidojas karbokatjons kā starpreakcijas produkts, pēc tam tas reaģē ar ūdeni.
2. Ozonolīze — ozona reakcija ar alķēniem. Vispirms veidojas nestabils molozonīds, kas pēc tam sadalās.
3. Enzīmu katalīze — enzīms un substrāts veido enzīma-substrāta kompleksu kā starpposmu pirms galaprodukta veidošanās.
Vārda izcelsme:
No latīņu inter- (starp) + reactio (reakcija), t.i., "starp reakciju".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.