"Stārasts" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl stāstīt, runāt, īpaši pārmērīgi, garīgi vai izdomājot (bieži ar negatīvu nokrāsu — kā kaitinošs, pārspīlēts runātājs).
Īsa nozīme:
Pārāk runīgs cilvēks, kas mīl stāstīt (bieži neīstus vai izplūdušus) stāstus; pļāpīgs, izfantazējošs stāstnieks.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Neesi tāds stārasts! Neizstāsti man atkal to pašu gadījumu desmito reizi."
2. Rakstveidā:
"Viņš bija pazīstams kā stārasts, kurš vienmēr papildināja notikumus ar savām izdomātām detaļām."
Sinonīmi:
pļāpa, runītis, stāstnieks (zināmā nozīmē), izdomātājs, mīķe.
Piezīme:
Vārds vairāk lietots sarunvalodā un nereti nosauc cilvēku, kuram nevar pilnībā ticēt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.