stāstnieks
"Stāstnieks" nozīmē cilvēks, kas stāsta stāstu, pasaku, notikumu vai notikumu virkni. Tas var būt gan reāls cilvēks (piemēram, rakstnieks, vēsturnieks, mutvārdu vēstures pārstāvis), gan izdomāts tēls vai pat abstrakts skatpunkts literatūrā.
Īsumā:
Tas ir stāsta pārstāvis — tas, kurš sniedz stāstu klausītājam vai lasītājam.
Piemēri lietojumā:
1. Literatūrā:
- "Romānā stāstnieks ir vecs jūrnieks, kas atgādina savas piedzīvojumas."
- "Šajā grāmatā stāstnieks ir pašas galvenās varones bērns."
2. Mūsdienu kontekstā:
- "Viņš ir lielisks stāstnieks – viņa stāsti vienmēr aizrauj klausītājus."
- "Dokumentālajā filmā stāstnieka balss komentē notiekošo."
3. Tradicionālā nozīmē:
- "Senos laikos stāstnieki nodotu tautas teikas no paaudzes paaudzē."
- "Pasakās stāstnieks bieži sāk ar vārdiem 'Reiz senos laikos…'."
Stāstnieks var būt:
- Objekts (neitrāls novērotājs)
- Subjekts (aktīvs dalībnieks stāstā)
- Nepieticams (kura viedoklis var būt neuzticams)
- Vairāki stāstnieki (dažādi skatpunkti)
Vārds bieži lietots gan ikdienā, gan literatūras teorijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.