sprēslīca
"Sprēslīca" nozīme:
Tas ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē saspringtu, nervozu, trauksmainu situāciju vai atmosfēru, bieži saistībā ar konfliktu, strīdu vai steigu. Lieto arī cilvēka stāvokļa aprakstam — "būt sprēslīcā" nozīmē būt uztrauktam, sabozītam.
Piemēri:
1. Situācijā:
"Sanāksmē valdīja tāda sprēslīca, ka visi klusēja, baidīdamies pateikt kaut ko nepareizu."
2. Cilvēka stāvoklim:
"Pirms eksāmena viņš bija pilnīgā sprēslīcā — nevarēja ne ēst, ne gulēt."
3. Konfliktā:
"Pēc viņu strīda dzīvoklī ilgi saglabājās nepatīkama sprēslīca."
Sinonīmi: spriedze, nervozitāte, saspringtība, trauksme.
Antonīmi: miers, relaksācija, noskaņotība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.