sprediķis
"Sprediķis" ir sarunvalodā lietots vārds, kas nozīmē garš, garlaicīgs un bieži morāliski uzskatīgs runas vai sprediķis (parasti ar negatīvu nokrāsu). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kāda pārāk ilgu, nopietnu vai uzspiestu uzstāšanos, kas liekas garlaicīga vai nevajadzīga.
Piemēri lietojumam:
1. "Skolotāja atkal sāka savu sprediķi par pareizu uzvedību — es jau gandrīz aizmigu."
(Skolotāja garš morāles sprediķis, kas šķiet garlaicīgs.)
2. "Vecāki uzsāka veselu sprediķi par to, kā jaunieši tērē naudu, bet mēs tikai klausījāmies, domājot par citu."
(Garš, uzskatīgs pamācību runājums, kas rada nepatiku.)
3. "Vadītāja sestdienas sapulcē pārvērtās par stundu ilgu sprediķi — nekas praktisks netika apspriests."
(Garš, bezsaturīgs runājums, kas aizņem laiku.)
Sinonīmi:
- Garš sprediķis
- Morāles lasījums
- Garlaicīga runa
- Pamācība (sarunvalodā ar negatīvu nozīmi)
Piezīme: Vārds "sprediķis" nereti tiek lietots ar humoristisku vai neformālu pieskaņu, lai izteikt vieglu neapmierinātību ar kāda pārlieku nopietno vai ilgo runāšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.