"Sprakšķiens" nozīmē īsu, asu, skaļu troksni, kas rodas, kad kaut kas pārtrūkst, plīst, sprāgst vai lūst. Tas bieži saistīts ar kaut ko trauslu vai saspringtu (piemēram, koka zari, ledus, sausa virve, elektrības dzirkstele).
Piemēri:
1. Dabas parādības:
"Sausā zara sprakšķiens meža klusumā izklausījās pārāk skaļi."
2. Mājas ikdienā:
"No virtuves atskanēja sprakšķiens — droši vien plīsa karstā panna."
3. Elektrības efekts:
"No kontaktligzdas izlidoja dzirksteļu sprakšķieni."
4. Metaforiski:
"Sarunā iestājās neērta klusuma sprakšķiens." (attēlots kā pēkšņa apjukumu radošs moments)
Vārds lietots arī daudzskaitlī ("sprakšķieni"), lai apzīmētu vairākus šādus skaņu impulsus (piemēram, "ugunskura sprakšķieni").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.