"Spēkoties" nozīme:
Tas ir atgriezenisks darbības vārds no "spēkt" (varēt, būt spējīgam).
Spēkoties nozīmē censties, pūlēties, mēģināt ar piepūli kaut ko izdarīt, bieži vien ar grūtībām vai nepilnīgiem spēkiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņš ilgi spēkojās ar smago somu, bet nevarēja to pacelt."
(Cenšas/pūlas pacelt, bet nepietiek spēku.)
2. Par fizisku vai garīgu piepūli:
"Bērns spēkojās uzminēt mīklu, bet atbildēja nepareizi."
(Mēģināja ar piepūli atrisināt.)
3. Ar negatīvu nokrāsu (bez panākumiem):
"Komanda spēkojās pret ienaidnieku, taču bija pārāk vāja."
(Cīnījās ar pūlēm, bet neveiksmīgi.)
Skaidrojums:
- "Spēkoties" lieto, ja darbība notiek ar grūtībām, nepilnīgiem spēkiem vai nepilnīgu panākumu.
- Bieži līdzīgs "cīnīties", "mocīties" vai "pūlēties", bet ar nianci, ka trūkst spēku/zināšanu pilnīgai veiksmei.
- Atšķiras no vienkāršā "mēģināt", jo uzsver piepūli un grūtības.
Sinonīmi: pūlēties, censties, mocīties, cīnīties (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.