smalkums
smalkums v.Sk. smalks
smalks īp.- Tievs, sīks; tāds, kas sastāv no sīkām, mazu izmēru daļiņām. Smalks zīda diegs. Smalks mats. Smalka adatiņa. Smalka vilna. Smalks siens. Saberzt akmeņus smalkās drumslās. Smalkie milti. Smalkais cukurs. Smalks lietutiņš.
- Tāds, kas paredzēts sīku priekšmetu uztveršanai vai atdalīšanai. Smalks tīkls, siets. -- (ar sīkām acīm).
- Tāds, kas paredzēts precīziem darbiem; tāds, kā veikšanai, izpildei nepieciešama uzmanība, precizitāte; precīzs. Smalka aparatūra. Smalki instrumenti. Smalki rokdarbi.
- Tāds, kas ir gatavots no augstvērtīga materiāla un ir rūpīgi, labi izstrādāts. Smalks audums. Smalka kaklarota. Smalkas ādas cimdi.
- Sīks, glīts; tāds, kas liecina par augstām prasībām, izsmalcinātību. Smalks profils. Smalka seja. Smalki vaibsti. Smalkas rokas.
- Tāds, kam ir augstas prasības; izsmalcināts; tāds, kas atbilst augstām prasībām; izmeklēts. Smalka sabiedrība. Smalkas manieres. Smalki uzvesties. Smalki ēdieni. Smalki tērpi.
- Augsti attīstīts, izkopts. Smalka dzirde. Smalka oža. Smalka gaume. Smalks stils.
- Viltīgs, sīki aprēķināts. Smalks plāns. Smalks aprēķins. Smalks gājiens. Smalki izdomāt.
- Augsts, arī dzidrs; sīks (par skaņu). Smalka balss. Smalka sanoņa.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'smalkums' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.