"Izsmalcinātība" nozīmē smalku, izkopjušu, sarežģītu un augstākā līmeņa kvalitāti, gaumi vai izpausmi, bieži vien saistīta ar kultūru, mākslu, dzīvesveidu vai intelektuālu izsmalcinātību.
Īsumā: Tas apzīmē kaut ko, kas ir rafinēts, neparasts, smalks un pārdomāts, nevis rupjš vai vienkāršs.
Piemēri:
1. Mākslā:
"Šī glezna izceļas ar krāsu un detaļu izsmalcinātību, atklājot mākslinieka dziļo izpratni par gaismu un formu."
2. Dzīvesveidā:
"Viņa izsmalcinātība izpaudās gan garderobē, gan sarunās, vienmēr izvēloties eleganti un pārdomāti risinājumus."
3. Garumā (virtuvē):
"Šīs šokolādes deserta izsmalcinātība slēpjas to sarežģītajā garšu kombinācijā un perfektajā tekstūrā."
4. Domāšanā:
"Filozofa argumentācija atklāja neparastu izsmalcinātību, apvienojot dažādu kultūru idejas."
Sinonīmi: rafinētība, smalkums, kultivētība, elegancija.
Pretstatā: rupjība, vienkāršība, neapstrādātība, primitivitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.