slīkšņs

"Slīkšņs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mitru, slapju, šķidrumu pilnu (parasti par augsni, zemi, virsmu vai gaisu). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu pārāk mitru, dubļainu vai ūdenī piesūkušos apstākļus.

Piemēri:
1. "Pēc lietus ceļš bija pilnīgi slīkšņs, un rati ielīpa dubļos."
(Pēc lietus ceļš kļuva mitrs un dubļains, grūti paņemams.)

2. "Meža celiņš bija slīkšņs no kūstošā sniega."
(Celiņš mitrs un dubļains no kūstošā sniega ūdeņiem.)

3. "Šī vieta ir pārāk slīkšņa, lai te piestātuvotu telti."
(Vieta ir pārāk mitra/ūdeņaina, lai uzceltu telti.)

Sinonīmi: mitrs, slapjš, ūdeņains, dubļains, purvains.
Pretējās nozīmes: sauss, ciets, izžuvis.

Įrašas
Paaiškinimas	"Slīkšņs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mitru, slapju, šķidrumu pilnu (parasti par augsni, zemi, virsmu vai gaisu). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu pārāk mitru, dubļainu vai ūdenī piesūkušos apstākļus. Piemēri: 1. "Pēc lietus ceļš bija pilnīgi slīkšņs, un rati ielīpa dubļos." (Pēc lietus ceļš kļuva mitrs un dubļains, grūti paņemams.) 2. "Meža celiņš bija slīkšņs no kūstošā sniega." (Celiņš mitrs un dubļains no kūstošā sniega ūdeņiem.) 3. "Šī vieta ir pārāk slīkšņa, lai te piestātuvotu telti." (Vieta ir pārāk mitra/ūdeņaina, lai uzceltu telti.) Sinonīmi: mitrs, slapjš, ūdeņains, dubļains, purvains. Pretējās nozīmes: sauss, ciets, izžuvis.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.