"Slīkšņa" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Šauršļa vieta upē, straume, kur ūdens plūst ātri un nereti ar virpuļiem; arī sekls ūdensteces posms ar akmeņainu dibenu, kur var šķērsot upi kājām vai ar transportu.
Piemēri:
1. Dabā:
"Tūristi uzmanīgi šķērsoja upes slīkšņu, jo pēc lietus straume bija stipra."
"Senajos laikos kuģotājiem bija jāizvairās no bīstamajiem slīkšņiem Daugavā."
2. Pārnestā nozīmē (grūtības, šķērslis):
"Uzņēmums veiksmīgi pārvarēja finanšu slīkšņus krīzes laikā."
"Viņa dzīvē bija daudz slīkšņu, taču viņa no tiem izkāpa stiprāka."
Sinonīmi:
šļūdonis, rāvens, krāce, virpulis (daļēji).
Vārda izcelsme:
Cēlies no baltu valodu pamatnes, saistīts ar darbības vārdu "slīkt" (grūtībās nonākt, iet bojā ūdenī).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.