Celiņš ir mazāka izmēra vai mīļš ceļš, taciņa, šaura vai neliela ceļa daļa. Tas bieži tiek lietots ar mīļuma nokrāsu vai, lai apzīmētu nelielu, vienkāršu ceļu.
Piemēri:
1. Dabas kontekstā:
Mežā vijās šķautņains celiņš uz ezera malu.
2. Mīlestības/mīļuma kontekstā (dzejā, dziesmās):
Mūsu mīlas celiņš bija ziedu klāts.
Dziesmā "Pūt, vējiņi" ir pants: "Aizved mani savā celiņā".
3. Pārnestā nozīmē (dzīves ceļš):
Jaunības celiņš vienmēr šķitis gaišs un daudzsološs.
Celiņš bieži lietots latviešu folklorā, dzejā un mīļrunās, lai radītu siltumu un tuvību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.