Slaucīties ir refleksīvs darbības vārds no "slaucīt" (tīrīt, slaucot). Tam ir divas galvenās nozīmes:
1. Tīrīties, slaucot sevi
Piemērs:
Pēc treniņa viņš ātri slaucījās ar dvieli.
Bērns slaucījās ar salveti pēc ēdiena.
2. Pārnestīgi: slaucīt sev piederīgo
Piemērs:
Zēns slaucījās degunu.
Viņa slaucījās acis no asarām.
Slaucīties bieži lietots ikdienas valodā, lai aprakstītu sevis vai ķermeņa daļu tīrīšanu ar kaut ko (dvieli, salveti u.c.). Atšķirībā no "slaucīt" (tīrīt citu virsmu), "slaucīties" vienmēr norāda uz darbību, kas vērsta uz sevi pašu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.