skurbule
"Skurbule" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē nelielu, bieži apjukušu cilvēku vai bērnu, līdzīgi kā "čīkstētājs", "kurnētājs" vai "niecīga persona". Tas bieži tiek lietots ar nievājošu nokrāsu, lai raksturotu kādu, kas sīkumos piekasās, čīkst vai rādas vājš.
Piemēri:
1. "Nesaki, ka viņš ir skurbule, vienkārši viņam šodien neveicas."
(Šeit "skurbule" nozīmē cilvēku, kas pārāk sīki sūdzas.)
2. "Mazais Oskars kļuva par īstu skurbuli, kad viņam neļāva ēst saldumus."
(Bērns, kas čīkst par niecīgu iemeslu.)
3. "Nebūsi tāda skurbule – mazais grauds neko nemaina!"
(Pamācība, lai pārstātu sīkties par niekiem.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latviešu dialektisma "skurbēt" (čīkstēt, kurnēt) un ir radniecīgs ar lietuviešu "skurblys" (čīkstētājs). Tas lietots folklorā un ikdienas sarunvalodā, bet mūsdienās retāk sastopams.
Ja vēlaties, varam apspiest arī citus līdzīgas nozīmes vārdus!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.