siderostats
Siderostats (no grieķu: sidero — "zvaigzne" + stat — "stāvoklis/stāvēt") ir astronomisks instruments, kas fiksē zvaigznes attēlu debesīs, kompensējot Zemes rotācijas dēļ radušos šķietamo zvaigžņu kustību. Tas atšķiras no teleskopu sekotājiem (sekotājiem), jo siderostats parasti izmanto fiksētu vai lēni kustīgu optiku, lai novirzītu gaismu uz stacionāriem instrumentiem.
Galvenās iezīmes:
- Uztur zvaigznes attēlu stabilu novērošanai vai fotografēšanai.
- Bieži izmanto spektroskopijā vai ilgstošās ekspozīcijas astrofotogrāfijā.
- Var būt daļa no lielām astronomiskām instalācijām.
Piemēri:
1. McDonald Observatory siderostats (Teksasā, ASV) — novirza zvaigžņu gaismu uz fiksētu spektrografu 2,1 metru teleskopam.
2. Hale teleskopa siderostats (Kalifornijā) — izmantots saules pētījumiem, novirzot saules gaismu uz zemē esošu spektrografu.
3. Vēsturiskais piemērs: Žanna Fuko 19. gadsimtā izmantoja siderostatu, lai pierādītu Zemes rotāciju ar palīdzību.
Svarīgi: Mūsdienās termins "siderostats" reti lietots, jo lielākā daļa moderno teleskopu izmanto precīzus sekotājus (trackers) vai adaptīvo optiku. Tomēr princips paliek aktuāls specializētās instalācijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.