seslerija
"Seslerija" ir latviešu valodā reti lietots vārds, kas apzīmē vienu no trim klasiskajām mūzikas formām (kopā ar sonāti un simfoniju). Tā ir instrumentāla kompozīcija, kas parasti rakstīta vairākiem instrumentiem (bieži vien kameransamblim), un kuras daļas ir raksturīgi vieglas, izklaidējošas, deju rakstura.
Īsumā:
Seslerija ir vieglas rakstura, daudzdaļīga instrumentāla kompozīcija, kas radusies 17.–18. gadsimtā.
Piemēri:
1. V. A. Mocarta "Vakara mūzika" (Eine kleine Nachtmusik), K. 525 – iespējams, slavenākais seslerijas piemērs. Tā ir rakstīta stīgu kvartetam (vai mazam stīgu orķestrim) un sastāv no četrām dzīvām, melodiskām daļām.
2. J. Haidna seslerijas – viņš sarakstījis desmitiem sesleriju, piemēram, "Seslerija C-dur" stīgu kvartetam, kas tipiski ietver menuetu, adadžo un žigveida galīgās daļas.
Svarīgi: Mūsdienās šis termins tiek lietots galvenokārt, aprakstot baroka un klasicisma perioda mūziku. Līdzīgas formas mūsdienu kontekstā varētu saukt par suitēm vai divertismentiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.