"Adadžo" (itāļu: adagio) ir mūzikas termins, kas apzīmē lēnu tempu un mierīgu, izplūstošu izpildījuma raksturu.
Galvenās nozīmes:
1. Temps — lēns, mērens tempis (apmēram 66–76 sitieni minūtē).
2. Daļa — simfonijas, sonātes u.c. daļa, kas izpildīta šādā tempā.
3. Deja — klasiskā baleta lēna, gracioza deja ar pilnībām un līdzsvara pozām.
Piemēri:
1. Mūzikā
— Albinoni "Adagio" (slavens lēna tempā skaņdarbs stīgām un ērģelēm).
— Bēthovens "Mēness sonātes" pirmā daļa (Sonāta Nr. 14 cis-moll, op. 27:2) ir marķēta kā "Adagio sostenuto".
2. Dejā
— Baletā "Gulbīšu ezers" P.I. Čaikovska adadžo ir lēna dueta deja, kas pauž varoņu emocionālo saikni.
3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē)
— "Viņš runāja adadžo, katru vārdu svērti izvēloties" — t.i., lēni, apdomīgi.
Termins cēlies no itāļu valodas izteiciena "ad agio" — "ar ērtību", "neskuboties".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.