segnetoelektrisks
"Segnetoelektrisks" ir termins fizikā, kas apzīmē materiālu, kas spēj spontāni iegūt elektrisku polarizāciju (elektrisko lādiņu atdalīšanu) zem noteikta temperatūras sliekšņa, līdzīgi kā feromagnētiem ir spontāna magnetizācija. Šī parādība rodas sakarā ar īpašu kristāliskās struktūras simetriju.
Īsumā:
Segnetoelektriki ir materiāli ar spontānu elektrisko polarizāciju, ko var mainīt ar ārēju elektrisko lauku.
Galvenās īpašības:
- Histerēzes cilpa: Polarizācijas atkarība no elektriskā lauka veido raksturīgu cilpu.
- Kūrijas temperatūra: Virs šīs temperatūras materiāls zaudē segnetoelektriskās īpašības.
- Pjezoelektriskā iedarbība: Spēja mainīt formu zem elektriskā lauka un radīt spriegumu mehāniskai deformācijai.
Piemēri:
1. Bārija titanāts (BaTiO₃)
- Izmanto kondensatoros, pjezoelementos.
- Kūrijas temperatūra: ~120°C.
2. Cirkonāta-titanāta svins (PZT)
- Bieži lietots sensoriem, aktuatoriem, dzirkstelīšu ierosmes ierīcēs.
- Augsta pjezoelektriskā reakcija.
3. Rocella sāls (KNaC₄H₄O₆·4H₂O)
- Pirmais atklātais segnetoelektriķis (1920).
- Izmanto akustiskajās ierīcēs.
4. Polivinilidēna fluorīds (PVDF)
- Polimērs ar segnetoelektriskām īpašībām.
- Lietots elastīgos sensoros, enerģijas vākšanas ierīcēs.
Praktiskā pielietojuma piemēri:
- Atmiņas ierīces: FeRAM (feroelektriskā RAM) izmanto polarizācijas stāvokli datu glabāšanai.
- Sensori un aktuatori: Ultrasoniskajos pārveidotājos, mikropozicionēšanas sistēmās.
- Infrasarkanie detektori: Pateicoties termiskajai jutībai.
Segnetoelektriskie materiāli ir būtiski modernā elektronikā, mikrosistēmu tehnoloģijās un enerģijas pārveidošanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.