saverkšīt
"Saverkšķīt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi un nepārtraukti raudāt, žēloties, vaidēt (parasti ar asarām, bet ne skaļi). Tas izsaka ilgstošu, rūgtu vai nožēlojamu raudu, bieži vien saistītu ar žēlabām, skumjām vai pašapžēlošanos.
Piemēri:
1. Bērns saverkšķa, kad viņam atņem rotaļlietu.
(Bērns klusi raud, žēlojoties par zaudējumu.)
2. Vecā sieviete saverkšķa, atceroties pagātnes skumjas.
(Viņa klusi raud, pārņemta skumjām.)
3. Viņš mēdza saverkšķēt par savām neveiksmēm, neko nedarot, lai tās izlabotu.
(Rāda pašapžēlošanos un pasīvu žēlošanos.)
Sinonīmi: vaidēt, žēloties, raudāt klusi, gaudot.
Atšķirība no "raudāt": "Saverkšķīt" biežāk uzsver nepārtrauktību, žēlošanos vai mazāk dramatiskas asaras.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.