sapļāpāt
"Sapļāpāt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē runāt pārāk daudz, tukšu un bezjēdzīgu sarunu, pļāpāt, pļāpāties.
Galvenās nozīmes nianses:
- Būt pārāk runīgam, īpaši par niecīgām lietām.
- Runāt nepārtraukti un bez lielas satura jēgas.
- Bieži vien ar negatīvu pieskaņu — kā apgrēcību vai kaitinājumu.
Piemēri:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņš mīl tikai sapļāpāt pie tējas, neko nesarūpējoties par laiku."
2. Sarunvalodā (bieži ar nenovērtējošu nozīmi):
"Pietiek sapļāpāt! Dodies, beidzot, darīt kaut ko noderīgu!"
3. Aprakstot situāciju:
"Bērni visu ceļu autobusā sapļāpāja par multenēm un spēlēm."
Sinonīmi: pļāpāt, balss, pļāpāties, niekuļot, pļurkstēt.
Antonīmi: klusēt, īsi izteikties, runāt saturīgi.
Vārds "sapļāpāt" bieži lietots ikdienas sarunās, lai raksturotu vieglu, bet pārlieku runīgu sarunu, kas var likties apgrūtinoša vai nevajadzīga.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.