samarietis
"Samarietis" ir vēsturisks termins, kas apzīmē Senās Samārijas (mūsdienu Ziemeļu Izraēlas reģiona) iedzīvotāju. Tas bieži tiek lietots, lai atšķirtu šo grupu no Jūdejas (dienvidu reģiona) iedzīvotājiem, īpaši pēc tam, kad Asīrijas impērija 8. gadsimtā p.m.ē. iekaroja Samāriju un daļu iedzīvotāju aizsūtīja trimdā, bet reģionā ieceļoja citas tautas.
Galvenās nozīmes nianses:
1. Etniski/relģiski: Pēc Asīrijas iekarošanas samarieti tika uzskatīti par jauktu tautu, kas daļēji saglabāja jūdaismu, bet arī pieņēma svešus elementus. Jūdejas iedzīvotāji (jūdi) bieži viņus uzlūkoja kā "neīstus" izraēliešus.
2. Reliģiskais centrs: Atšķirībā no jūdiem, kuri pielūdza Jeruzalemē, samarieti bija savs svētnīcas kalns Gerizimā (Samārijā).
3. Mūsdienās: Mūsdienu Samārijā (Rietumkrastā) vēl pastāv neliela samariešu kopiena (~800 cilvēku), kas praktizē senāko samariešu ticību, kas ir tuva jūdaismam, bet ar atšķirībām (piemēram, Svētajos rakstos atzīst tikai Toru (Piecu Grāmatu) un svētceļojumus uz Gerizima kalnu).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Asīriešu deportāciju rezultātā samarieti kļuva par etniski jauktu sabiedrību."
2. Reliģiskā atšķirība:
"Jēzus sarunā ar samarieti pie Akas (Jaunā Derība) ilustrē robežas starp jūdiem un samarietiem tolaik."
3. Mūsdienu realitāte:
"Holona pilsētā (Izraēlā) dzīvo viena no lielākajām mūsdienu samariešu kopienām."
Svarīgi: Dažkārt "samarietis" literārajos tulkojumos (no angļu Samaritan) var nozīmēt arī "labdaris" — tas cēlies no evaņģēlija līdzības par "labo samarieti", kurā samarietis palīdz ievainotam ceļiniekam, parādot žēlastību pāri tautības robežām. Tomēr šī ir atsevišķa metaforiska nozīme, nevis vēsturiskā apzīmējuma pamatnozīme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.