pamatnozīme
"Pamatnozīme" ir lingvistisks termins, kas apzīmē vārda pamatnozīmi — tā primāro, būtiskāko un visbiežāk lietotāko nozīmi, kas parasti nav atkarīga no konteksta un ir vēsturiski stabilākā.
Citiem vārdiem sakot, tā ir vārda galvenā, tiešā nozīme, kas rodama vārdnīcā kā pirmais skaidrojums.
Piemēri:
1. "Galva"
- Pamatnozīme: ķermeņa daļa, kurā atrodas smadzenes, acis, mute u.c.
- Piemērs teikumā: "Viņam sāp galva."
2. "Kreisais"
- Pamatnozīme: pretējs labajam pusei; atrodas pa kreisi.
- Piemērs teikumā: "Viņa dzīvo kreisajā mājas pusē."
3. "Sēdēt"
- Pamatnozīme: atrasties sēžot (uz krēsla, zemes u.tml.).
- Piemērs teikumā: "Bērns sēdēja uz sola."
4. "Saule"
- Pamatnozīme: zvaigzne, ap kuru riņķo Zeme; dienasgaismas avots.
- Piemērs teikumā: "Saule spīd spoži."
5. "Laukt"
- Pamatnozīme: ar rokām saliekt, locīt (piemēram, papīru, audumu).
- Piemērs teikumā: "Viņa lauka kleitu pirms ielikšanas skapī."
Piezīme: Daudziem vārdiem papildus pamatnozīmei pastāv arī pārnestās nozīmes (piemēram, "galva" var nozīmēt arī "vadītājs" vai "mērķis" — "uzņēmuma galva", "nagliņa galva").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.