sakraments
Sakraments (latīņu: sacramentum — "svētība, noslēpums") kristietībā ir garīgais rīts vai darbība, kas, pēc ticības, nodod Dieva žēlastību un ir iestatīta pats Kristus.
Galvenās iezīmes:
- Tā ir ārēja, redzama zīme, kas nodod neredzamu žēlastību.
- Tas ir kanoniski noteikts rīts (piem., svētītā ūdens lietošana, eļļas svaidīšana).
- Tam ir garīga iedarbība uz dalībnieku (grēku piedošana, garīga stiprināšana).
Piemēri (vispāratzīti 7 galvenie sakramenti):
1. Kristības – uzņemšana Baznīcā, grēku atlaišana.
2. Bīskapa svētība (Konfirmācija) – Garīga stiprināšana ar Svēto Gara dāvanām.
3. Euharistija (Svētā Maize) – Svētā Misija, Kristus miesas un asins lietošana.
4. Grēku atzīšana (Izvēlēšanās) – grēku atlaišana caur priestera starpniecību.
5. Laulības – Kristīga pāra savienība, svētīta Baznīcas.
6. Priesterība – iesvētīšana garīgā dienestā (priesteris, bīskaps).
7. Pēdējā svētība (Svaidīšana) – fiziska un garīga stiprināšana slimībā/nāves stundā.
Svarīgi: Dažādas kristīgās konfesijas atzīst atšķirīgu skaitu sakramentu (piem., protestanti bieži atzīst tikai Kristības un Euharistiju kā "sakramentus" stingrā nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.