"Sarkangalvīte" ir latviešu tautasdziesmās un dzejā sastopams poētisks apzīmējums vai epitets, kas burtiski nozīmē "sarkanā galviņa". Tas parasti attiecas uz putniņu (piemēram, sarkanrīklīti, zīlīti vai citu sarkaniem apspalvojuma elementiem rotātu putnu), bet var tikt lietots arī kā maigs, mīļš izteiciens cilvēkam (īpaši meitenei vai sievietei), uzsverot viņas sarkanmatainumu vai sarkano galvassegu (piemēram, lenti, pušķi).
Piemēri lietojumam:
1. Dzejā/folklorā par putniņu:
"Lidoja sarkangalvīte pār druvām zilajām..."
(Alusējot par sarkanrīklīti vai citu putnu ar sarkanu galvas laukumu.)
2. Kā mīļš uzruna meitenei:
"Nu, sarkangalvīte, kā tev šodien klājas?"
(Ja meitenei ir sarkani mati vai sarkans galvas pārsegs.)
3. Dzejolis "Sarkangalvīte" (Aspazijas dzeja):
"Sarkangalvīte, tu mana sirds,
Kāpēc tev acis raudulīgas?"
(Šeit tas ir simbolisks, liriskais tēls, kas var nozīmēt gan mīļoto, gan dabas tēlu.)
Īsumā:
"Sarkangalvīte" ir poētisks vārds, kas rada maigu, vizuālu tēlu – sarkano galviņu – un tiek lietots folklorā, dzejā vai ikdienas maigos uzrunā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.