rusisms
"Rusisms" ir vārds vai izteiciens, kas aizgūts no krievu valodas un lietots citā valodā (piemēram, latviešu valodā), bieži vien saglabājot krievisku garu, formu vai specifisku nozīmi. Tas var būt:
1. Tiešs aizguvums — vārds, kas pārņemts nemainītā vai nedaudz pielāgotā veidā.
2. Kalka — tulkojums pa vārdam no krievu valodas.
3. Sintaktiska ietekme — teikuma uzbūve, kas atkārto krievu valodas struktūru.
Rusismi latviešu valodā nereti rodas vēsturisku un kultūras ietekmju dēļ, taču mūsdienās to lietošana dažkārt tiek uzskatīta par lieku, ja pastāv latvisks analogs.
Piemēri rusismu latviešu valodā:
1. "Skola" (latviski pareizi: "skola" ir pareizi, bet kā rusisms — ja lieto ar krievu intonāciju/vārdu saknes lietojumu kontekstos, kur latviešu valodā būtu citi sinonīmi).
Tipisks piemērs: "Ejam uz skolu!" (krieviski: "идем в школу") — latviski pareizāk būtu "Ejam uz skolu" jau ir normāli, bet dažkārt lieto ar krievu konstrukciju ietekmi.
2. "Biļetis" (no krievu "билет") — latviski pareizāk: "biļete" vai "ieejas talons".
Piemērs: "Nopirku biļeti uz koncertu." (krieviski: "билет на концерт")
3. "Veikals" (no krievu "магазин" — latviešu valodā "veikals" ir nostiprinājies, bet dažkārt lieto arī "veikals" kā tiešs aizguvums no krievu "магазин" vietā latviskā "bode" vai "tirdzniecības punkts" vēsturiski).
Piemērs: "Es iešu uz veikalu." (krieviski: "пойду в магазин")
4. "Skaists" lietojums kā "skaisti" (no krievu "красиво" — teikuma beigās kā apstiprinājums).
Piemērs: "Vīnš to izdarīja skaisti!" (krieviski: "Он сделал это красиво!")
5. "Nav nekā" (no krievu "ничего нет" — latviski pareizāk: "nekas nav" vai "nav nekas").
Piemērs: "Nav nekā, par ko uztraukties."
Svarīgi: Daži rusismi latviešu valodā ir pilnībā iekļāvušies un tiek uzskatīti par pieņemamiem, bet citi tiek uztverti kā valodas kļūdas vai lieka svešvārdu lietošana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.