runātkāre

"Runātkāre" nozīme:
Tieša vēlme runāt, sarunāties vai izteikties; pārlieku runīgums, pārspīlēta sarunīguma tieksme. Vārds nereti nēsā negatīvu nokrāsu, norādot uz lieku vai nepiemērotu runas vēlmi.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņa runātkāre sapinās sapulcē — visiem bija jāklausās viņas stāstos, lai gan laika bija maz."

2. Rakstītā valodā (piemēram, aprakstā):
"Bērna nepārvaramā runātkāre dažkārt noveda pie neērtām situācijām, jo viņš izpaudis ģimenes noslēpumus svešiniekiem."

3. Ironiskā lietojumā:
"Pēc kāfijas viņa runātkāre tikai pastiprinājās, un mēs vairs nevarējām ievietot ne vārdu."

Sinonīmi: pārlieka runīgums, pļāpīgums, valodīgums (bet ar negatīvu niansi).
Antonīmi: klusums, atturība runā, lakoniskums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Runātkāre" nozīme: Tieša vēlme runāt, sarunāties vai izteikties; pārlieku runīgums, pārspīlēta sarunīguma tieksme. Vārds nereti nēsā negatīvu nokrāsu, norādot uz lieku vai nepiemērotu runas vēlmi. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņa runātkāre sapinās sapulcē — visiem bija jāklausās viņas stāstos, lai gan laika bija maz." 2. Rakstītā valodā (piemēram, aprakstā): "Bērna nepārvaramā runātkāre dažkārt noveda pie neērtām situācijām, jo viņš izpaudis ģimenes noslēpumus svešiniekiem." 3. Ironiskā lietojumā: "Pēc kāfijas viņa runātkāre tikai pastiprinājās, un mēs vairs nevarējām ievietot ne vārdu." Sinonīmi: pārlieka runīgums, pļāpīgums, valodīgums (bet ar negatīvu niansi). Antonīmi: klusums, atturība runā, lakoniskums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.