rumelēt
"Rumelēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi, mierīgi un nepārtraukti runāt, bieži vien par kaut ko nenozīmīgu vai atkārtotus tematus. Tas var ietvert arī murmināšanu, šņākstēšanu vai neapmierinātu, neskaidru runāšanu.
Galvenās nianses:
- Bieži izsaka neapmierinātību, skumjas vai bezjēdzīgu runāšanu.
- Var attiekties uz vientuļu, nesakarīgu vai garlaicīgu sarunu.
- Dažreiz lietots arī par upes vai strauta kluso plūšanu (tēlainā nozīmē).
Piemēri teikumos:
1. Par cilvēku:
"Vecā vīrs rumelēja pašam sev, apsēdies uz soliņa dārzā."
"Bērns rumelēja dusmās, kad viņam atņēma rotaļlietu."
2. Par nepārtrauktu, klusu runāšanu:
"Sapulcē daži klausītāji tikai rumelēja savās vietās, neiesaistoties diskusijā."
"Viņa rumelēja par vienu un to pašu visu vakaru."
3. Tēlaini (par dabu):
"Neliela upīte rumelēja meža dziļumos, klusi tekot starp akmeņiem."
Sinonīmi: murmināt, šņākstēt, brēkt (sarunvalodā), nestastīt.
Antonīmi: runāt skaidri, lasīt, klusēt.
Vārds "rumelēt" bieži lietots literatūrā un ikdienas valodā, lai aprakstītu klusu, monotonu vai emocionāli krāsojušos runas veidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.