"Upīte" ir latviešu valodā diminutīvs (mazinošs izteicējs) no vārda "upe", kas nozīmē "mazā upe", "strauts" vai "upeliņš". Tas izsaka mazinājumu, maigumu vai pievilcību, bieži lietots dzejā, folklorā un ikdienas sarunās.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Meža vidū burbuļo skaidra upīte."
(Tā vietā, lai teiktu "upe", norāda uz mazāku, mierīgāku ūdensplūsmu.)
2. Dzejā/dziesmās (biežs lietojums):
"Tek, tek upīte, pa akmeņiem šalc..."
(Latviešu tautasdziesmā — radot maigu, lirisku tēlu.)
3. Vietvārdos:
Latvijā ir vairākas vietas ar nosaukumu "Upīte" (piemēram, apdzīvota vieta Dobeles novadā), kas parasti cēlušās pie mazas upes.
4. Pārnestā nozīmē:
"No acīm tek asaru upīte."
(Metaforiski — asaru strautiņš.)
Atšķirība no "upe":
Ja "upe" var būt liela (piemēram, Daugava), tad "upīte" vienmēr norāda uz ko mazu, vai nu faktiski, vai ar mīļuma nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.