reihskanclers
"Reihskanclers" (vācu: Reichskanzler) ir vēsturisks termins, kas nozīmē Vācijas impērijas (1871–1945) valdības vadītājs — līdzvērtīgs mūsdienu kancleram. Tas bija augstākais izpildvaras amats Vācijā no 1871. līdz 1945. gadam, ar dažādām pilnvarām atkarībā no politiskās sistēmas.
Galvenās nozīmes:
1. Vācijas Impērijas laiks (1871–1918) — Reihskanclers bija atbildīgs tikai pret imperatoru (kaizeru), nevis parlamentu.
2. Veimāras Republikas laiks (1919–1933) — Reihskanclers kļuva par valdības vadītāju, atbildīgu parlamentam (Reihstāgam).
3. Trešā reiha laiks (1933–1945) — Ādolfs Hitlers apvienoja amatus, kļūstot par "Fīrera un Reihskanclera".
Piemēri:
1. Otto fon Bismarks — pirmais Reihskanclers (1871–1890), Vācijas apvienošanas arhitekts.
2. Ādolfs Hitlers — Reihskanclers no 1933. līdz 1945. gadam, kas izveidoja totalitāru režīmu.
3. Gustāvs Štrēzemanis — Veimāras Republikas Reihskanclers (1923), pazīstams ar stabilizācijas politiku pēc hiperinflācijas.
Mūsdienās Vācijas vadītāju sauc vienkārši par Bundeskanzler (Federālais kancleris).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.